Pirmās runas par korektu mediju treniņu radās pēc slavenās Rīgas Laika un Šlesera sadarbības. Kopš tā laika daudz kas ir mainījies un tā vietā, lai izturētos dabiski, brīvi, nepiespiesti, no ekrāniem mums pretī raugās roboti-androīdi ar atstrādātām kustībām un pārlieku centīgiem mēģinājumiem praksē pielietot to, ko samācījušies mēeeediju treniņos. Kā šajā bildē, kas ņemta no TVNET portāla un pilnīgi nav saistīta ar šo cepienu.

Pavērosim rociņas. Kārtīgi saliktas un uzmanīgi žestikulētas. Īpaši smuki saliktas otrajā minūtē.

Pavērosim galviņas. Kārtīgi kustās un locās uz katru otro vārdu. Pa labi pa kreisi, pa kreisi pa labi.

Pavērosim valodiņu. Es neesmu nekāds pretendents uz filoloģijas eksperta godu, bet vai tautas priekšā tā var runāt?

"... ja neizdosies plašas strukturālas pārmaiņas ministros ..." - oo jā. ministros ir nepieciešamas strukturālas pārmaiņas! Acu vietā mute, kāju vietā ausis.

"...es nevaru kritizēt, tas nebūtu korekti no manas puses kritizēt..." - paldies, ar to jau viss pateikts. Turklāt, Bērziņa kungs, Jūs varat. Vai varbūt negribat?

"... ja es domātu, ko man vajadzētu tādu labu izdarīt, lai tā Latvijas valsts izčibētu, tad ..... kautkā sabiedrības acīs dezorganizēt visus valsts varas zarus..." - ko? Nu labi, pieņemsim, ka sapratu. Bet uz Timrota jautājumu "vai tad tas jau nav izdarīts" gan vajadzēja atbildēt :) Un Timrotam vajadzēja atkārtot jautājumu.

un tā tālāk un tā tālāk. Starp citu, Kriksi, ja gribi klepot, izslēdz mikrofonu.